Cirvja ēnā: Latvijas mežu statistika

Pirms ķeros pie ārzemju informācijas avotiem, piedāvāju jums iepazīties ar mūsu pašu Latvijas mežu statistiku. Visi turpmāk apskatītie grafiki iegūti, izmantojot oficiālo statistiku (neko neesmu ne izgudrojis, ne licis klāt vai ņēmis nost), ko apkopo Valsts meža dienests[1]. Tā kā pirmais statistikas apkopojums ir par 2001. gadu, tad šo arī esmu izvēlējies par sākuma punktu turpmāk aplūkotajos grafikos. Lai gan šis ir īss laika posms, ko apskatīt, ņemot vērā mežu ilgo attīstību, tomēr sava jēga tajā ir: 1998. gadā tika pieņemta Latvijas meža politika, 2000. gadā sāka darboties AS "Latvijas valsts meži", bet 2004. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tāpēc domāju, ka šī statistika labi parāda to, kādas ir mūsdienu tendences Latvijas mežu apsaimniekošanā. Protams, kā jebkurai oficiālai statistikai un statistikai vispār tai ir savi trūkumi, tomēr šie ir vispilnīgākie un politiski neitrālākie dati par Latvijas mežiem, kādi mums ir pieejami.

Lūk, šis attēls vai tam līdzīgi attēli ar dažādiem sākuma gadiem ir viens no galvenajiem, kas tiek izmantots, lai pierādītu, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga - kopējā mežu platība Latvijā palielinās. Zināms palielinājums noticis arī pēdējos 12 gados.

Savukārt šajā attēlā redzamas meža platības pārmaiņas plašu vecuma grupu griezumā. Atgādinu, ka oficiāli arī izcirtums skaitās mežs! Taču domāju, ka ne izcirtumus, ne 10 gadu vecumu nesasniegušas audzes cilvēku vairākums gluži par mežu nesauktu, bet, kā redzams attēlā, tieši šie "meži" ir tie, kuru platības pēdējos 12 gados ir palielinājušās. Desmit gadu vecumu pārsniegušu mežu platības šajā laika posmā ir stabili gājušas uz leju. Šis tad arī ir viens no iemesliem tam, ka iedzīvotājiem šķiet, ka Latvijas mežus izcērt, kamēr oficiālie dati (vismaz tie, kas iedzīvotājiem tiek pasniegti) liecina, ka mežu kļūst arvien vairāk.

Šeit arī acīmredzamais iemesls mežu platību sarukumam. Nekā pārsteidzoša vai iepriekš nezināma šajā attēlā gan nav - lielāko daļu apskatītā laika perioda ciršanas apjomi turējās 10-12 miljonu kubikmetru robežās, bet 2006.-2008. gadā saruka, kas arī bija par iemeslu tam, ka 2009.-2010. gadā tika piesviesti papildus izcērtami kubikmetri valsts mežos. Domāju, ka šī grafika kontekstā interesantākais gaidāms nākotnē - vai ciršanas apjomi atgriezīsies vecajās sliedēs, vai atkal tiks izdarīts spiediens uz valdību, lai uzturētu paaugstinātus ciršanas apjomus. AS "Latvijas valsts meži"  gan to valdījumā esošajos mežos ciršanas apjomu šogad esot samazinājuši.

Te gribas atkāpties arī nedaudz tālākā pagātnē, lai atzīmētu, ka ciršanas apjomi, ko piedzīvojam pašlaik, ir lielākie, kādus Latvija ir piedzīvojusi, kopš šis rādītājs tiek reģistrēts. Protams, arī meža platības ir pieaugušas, taču ciršanas apjomi ir pieauguši stipri straujāk. 

No dabas viedokļa īpaši vērtīgi ir veci meži. Meža vecumam (faktiski gan koku izmēram) ir sava nozīme arī no ekonomiskā viedokļa, ne velti ir noteikts minimālais vecums, kādā mežu drīkst cirst. Tāpēc tālāk vēlos aplūkot mūsu mežu vecumu nedaudz detalizētāk.

Uzreiz atvainojos par ļoti "saimniecisko" pieeju mežiem šajā gadījumā, bet man bija interesanti apskatīties, kā mainījusies ciršanas vecumu pārsniegušo audžu platība no saimnieciskā viedokļa svarīgākajām koku sugām (jāatgādina, ka oficiālajā statistikā, piemēram, "bērzu mežs" nozīmē vien to, ka bērzs ir valdošā suga, nevis to, ka šajā mežā aug tikai bērzi). Šeit gan esmu izmantojis nedaudz vienkāršotu pieeju, jo ne visiem mežiem ciršanas vecums ir vienāds un mežus ir iespējams nocirst arī pirms ciršanas vecuma sasniegšanas, taču domāju, ka lielos vilcienos "ciršanai pieejamo" mežu daudzumu grafiks atspoguļo puslīdz korekti.

Ja mēs runājam par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ļoti šaurā - tikai ekonomiskā - izpratnē, mēs sagaidītu, ka cērtamu mežu nekļūst mazāk. Savukārt attēlā redzams, ka, lai gan ciršanas vecumu pārsniegušu priežu un bērzu platības tiešām ir pieaugušas, egļu platības ir stipri gājušas uz leju.

Tiktāl par pagātni, bet mežu vecuma struktūra ļauj mums zināmā mērā ielūkoties nākotnē. Šeit atkal trīs saimnieciski svarīgākās sugas. Uzreiz gan jāsaka, ka ar mežu vecuma struktūru nav gluži tik vienkārši kā ar cilvēku vecuma struktūru - nav tā, ka, piemēram, visi priežu meži līdz 200 gadu vecumam būs "nomiruši" (ja tos neaiztiktu, pēc 200 gadiem gandrīz visi priežu meži būtu vecuma grupā virs 200 gadiem). Tāpēc jāpatur prātā, ka mežu vecuma struktūru lielākā mērā nosaka to ciršana un atjaunošana, nevis dabiski procesi.

Tajā pašā laikā saimnieciskais skatījums uz mežiem tomēr ir tāds, ka tie "nomirst", t.i., nav vērts tos audzēt bezgalīgi ilgi. Ja mēs skatāmies no šāda viedokļa ir redzams, ka ar egļu mežiem viss varētu būt kārtībā - ja viss notiks kā līdz šim (un klimats nekļūs egļu mežiem nelabvēlīgs), pēc 30-50 gadiem ciršanas vecumu sasniegušu egļu mežu būs stipri vairāk nekā pašlaik. Bet ar bērzu un priežu mežiem gan ir gaidāmas ziepes, un īpaši lielas tās būs priežu gadījumā. Ja mēs priežu mežiem pieietu saprātīgi un paturētu prātā iepriekšējā rindkopā minēto, nekas dramatisks jau nenotiktu, bet ar pieeju, ka vecie meži ir "pāraudzis uzkrājums", kas iespējami ātrāk jānocērt, ir gaidāms būtisks pieaugušu priežu mežu platību kritums jau tuvākajās desmitgadēs.

 

 
 
 
 

 
 
 

   
 
Ar kopējo Latvijas mežu vecuma struktūru ir līdzīgi - starp ciršanas vecumu sasniegušiem (vai gandrīz sasniegušiem) mežiem un jaunaudzēm ir "bedre" (gan ne tik dramatiska kā priežu mežu gadījumā). Šeit esmu apskatījis mežu vecuma struktūru laika griezumā, salīdzinot perioda sākumu un beigas. Šeit izvērstā veidā var redzēt to, ko jau minēju iepriekš, ka desmit gadu vecumu pārsniegušu mežu kļūst mazāk. Skatoties visus mežus kopā, redzams, ka "vecajā galā" (virs 100 gadu vecuma) ir neliels pieaugums, bet otrā diagramma parāda, ka šis pieaugums veidojies tikai pateicoties dabas aizsardzībai - mežos, kur ciršanas ierobežojumu nav, redzams samazinājums gandrīz visās vecuma klasēs virs 70 gadu vecuma.

Lūk, tās arī ir galvenās lietas, ko gribēju parādīt no Latvijas mežu statistikas. Gribu tikai vēl vērst jūsu uzmanību uz to, ka, kamēr Valsts meža dienesta apkopotā statistika nav aizstāta ar kaut ko "pareizāku", visa šī informācija ir publiski pieejama (sk. saiti zemāk), un tas dod katram iespēju sekot līdzi Latvijas mežu apsaimniekošanai. Droši vien neko sensacionālu šajā rakstā atklājuši nebūsiet, bet vismaz man redzamā aina sevišķi iepriecinoša nešķiet. Varbūt, ka tieši tāpēc, ka neesmu vienīgais, visur tiek vicināta tikai pirmā diagramma - mežu platības pieaug, tātad ar Latvijas mežiem viss ir kārtībā...
  -----
[1] Meža statistikas CD: http://www.vmd.gov.lv/?sadala=762