Daži padomi putnu balsu apguvē

Rakstā esmu izmantojis saites uz putnu balsu ierakstiem lapā putni.lv (izņemot bikšaino apogu). Gan šeit izmantotie, gan citi putnu balsu ieraksti un sīkāka informācija par tiem atrodama šeit.

Iepriekšējā rakstā izvērtēju putnu balsu atpazīšanas lietotnes un nonācu pie secinājuma, ka lielas jēgas no tām nav, bet putnu balsis atšķirt jāmācās pašam (raksts lasāms šeit). Protams, viegli pateikt - jāmācās pašam, bet kā gan to izdarīt?

Šoreiz mēģināšu atbildēt uz šo jautājumu. Uzreiz gan jāsaka, ka, kā jau tas pieņemts, ir labā un sliktā ziņa. Labā - to patiešām var izdarīt, lai gan sākumā tas var šķist nereāli. Sliktā - tas nav tik vienkārši kā paprasīt telefonam, bet prasa laiku un darbu.

Sākumā visi putni izklausās vienādi

Ķeroties pie putnu balsu iepazīšanas (gandrīz) no nulles, var uzmākties bezcerība, jo šķiet, ka visi putni čivina vienādi. Nu varbūt ne gluži visi, bet tomēr...

Man iznācis daudz lasīt lekcijas skolās, un vienā no tām esmu iekļāvis piemēru ar bieži sastopamu mazputniņu trijotni - čuņčiņu, svirlīti un vītīti. To izmantoju, lai ilustrētu, ka putnus jāvēro ne tikai ar acīm, bet arī ar ausīm. Šie trīs putni pēc izskata ir gandrīz vienādi, bet to dziesmas - pilnīgi atšķirīgas. Lielākoties skolēni šo manu atziņu "norij", taču vienā no skolām bērni tomēr nekautrējās norādīt, ka nesaprot, kas šajās dziesmās atšķirīgs.

Arī man pašam tā ir bijis. Putnošanas pirmsākumos man bija zināmas divas ķauķu sugas - melngalvas ķauķis un dārza ķauķis. Tos var labi atšķirt pēc izskata - melngalvas ķauķa tēviņam ir melna galvas virsa, dārza ķauķim tādas nav. Tikai ar laiku nonācu līdz atklāsmei, ka mans "dārza ķauķis" patiesībā ir jebkurš cits ķauķis, kas nav melngalvas. Pēc gadiem skatoties vecas fotogrāfijas, uzdūros bildei ar putnu, ko biju fotografējis kā dziedošu dārza ķauķi, bet vājajā fotogrāfijā tomēr nepārprotami redzams brūnspārnu ķauķis, kas ar šā brīža zināšanām šķiet ļoti viegli atšķirams no dārza ķauķa gan pēc izskata, gan pēc dziesmas.

Klausies ierakstus (un sāc ar mazumiņu)

Mācoties putnu balsis, var iet dabā un mēģināt atpazīt dzirdēto, bet var arī klausīties balsu ierakstus un mēģināt atbilstošās balsis saklausīt dabā.

Iepriekšējā rakstā aicināju putnu balsis apgūt, izmantojot interneta lapas putni.lv vai xeno-canto.org, un, protams, drīz saņēmu aizrādījumu, ka iesācējam šīs lapas nav īsti izmantojamas. Tajās ir pieejams milzīgs blāķis ar ierakstiem, un nevar saprast, no kura gala tiem ķerties klāt.

Vienā piegājienā apgūt daudz balsu patiešām nav īsti reāli, tāpēc ir vērts sākt ar dažām - biežāk sastopamo putnu raksturīgākajām balsīm. Man savulaik palīdzēja kasete "Skaisti dzied lakstīgala. Putni un viņu dziesmas gadalaikos", kurā bija iekļauti, ja pareizi atceros, 25 bieži sastopamu putnu balsu ieraksti. Tagad iespējas ir plašākas, tāpēc balsu apguves sākuma komplektu katrs var atlasīt pats. Piemēram, šādu:

Grieze

Lauku balodis

Dzeguze

Meža pūce

Lauku cīrulis

Koku čipste

Sarkanrīklīte

Lakstīgala

Melnais mežastrazds

Dziedātājstrazds

Svirlītis

Čuņčiņš

Vītītis

Zeltgalvītis

Melnais mušķērājs

Zilzīlīte

Lielā zīlīte

Vālodze

Žubīte

Dzeltenā stērste

Mēģini ieraudzīt

Lai gan ir izņēmumi (piemēram, iepriekš minētie - čuņčiņš, svirlītis, vītītis), tomēr lielākoties putnus atšķirt pēc izskata ir vieglāk nekā pēc balss. Iespējams (vismaz manā gadījumā) zināmu lomu spēlē arī psiholoģija - savām acīm noticēt vieglāk nekā ausīm. Tāpēc, mācoties putnu balsis, laba iespēja pašpārbaudei ir mēģināt putnu atpazīt pēc balss, un tad to arī apskatīt, lai pārliecinātos, vai esat atpazinis pareizi. Un arī pilnīgi nepazīstamas dziesmas izpildītāju būs vieglāk atpazīt, uz putnu paskatoties, nevis mēģinot sameklēt dzirdētajai dziesmai atbilstošu ierakstu.

Nedrīkst gan aizmirst par putna labklājību - dziedāšana ir svarīgs, bet arī grūts un bīstams darbs. Tāpēc būtu svarīgi nedzenāt nepazīstamo dziedoni pa visu mežu, lai to ieraudzītu. Ja, jums tuvojoties putnam, tas apklust, liela iespēja, ka pie vainas esat tieši jūs, tāpēc labāk likt putnu mierā un atkāpties. Tomēr bieži vien putni dzied, īpaši neslēpjoties.

Meklē asociācijas

Ļoti efektīvs līdzeklis putnu balsu apguvē ir asociāciju atrašana - ko putna dziesma vai tās elementi atgādina.

Lauku baloža dziesmas tulkošana kā "puspūru piedēju, puspūru piedēju, tukšs" var izklausīties pēc blēņošanās, bet šādi putnu dziesmu "tulkojumi" cilvēku valodā palīdz dziesmas iegaumēt un reizēm pat atpazīt, tās dzirdot pirmo reizi. Tad nu paturiet prātā, ka dzeltenā stērste dzied: "Dzer dzer dzer dzer pieeeenu" (vai "vīīīīnu", ja tā labāk patīk), bet mazais svilpis saka: "Nice to meet you."

Zīlītes, ieraugot mežā cilvēku, nereti mēdz "lamāties", t.i., pat ārpus ligzdošanas sezonas dzirdami to uztraukuma saucieni. Divas Latvijā sastopamās zīlīšu sugas - pelēkā zīlīte un purva zīlīte - pēc izskata ir ļoti līdzīgas, bet to uztraukuma saucieni ir stipri atšķirīgi. Man savulaik palīdzēja Māra Strazda teiktais, ka pelēkā zīlītes zīlītes stieptais uztraukuma sauciens atgādina tās vārdu "pē-lē-kā".

Pelēkā zīlīte nav vienīgā kas sauc savu vārdu, jo vairākām putnu sugām nosaukumi doti tieši pēc to balss. Pupuķim, piemēram. Tāpat jau no latviešu folkloras zinām, ka ķīvīte sauc sevi vārdā. Paipalu atpazinu, to dzirdot jau pirmo reizi, tieši tāpēc, ka Māris Strazds bija pamācījis, ka paipala saka: "Pai-pala, pai-pala". Sevi vārdā sauc arī, piemēram, svīre un tītiņš. Arī iepriekš minētie mazputniņi - čuņčiņš, svirlītis un (mazākā mērā) vītītis - dziedot atgādina savus nosaukumus. Kāpēc mērkaziņu sauc par kaziņu? Tāpēc ka tā blēj (gan ar asti, nevis balsi). Un ja dadzīti, sekojot Oskara Keiša ieteikumam, izvēlēsieties saukt tā otrā vārdā - par cigli -, noteikti saklausīsiet šo burbuļveidīgo "cigli" arī putniņa balsī.

Ir arī citas dažādu asociācijas, kas palīdz iegaumēt putnu balsis, piemēram, zeltgalvītis brauc ar maziem, čīkstošiem ratiņiem, bet iedzeltenais ķauķis čīkstina gumiju.

Lūdz padomu

Protams, katrs var apgūt putnu balsis vienatnē, bet balsu apguvē ļoti palīdz tas, ka kāds vairāk pieredzējis cilvēks pasaka, kas tieši jāsaklausa, piedāvājot kādu no iepriekš minētajām asociācijām vai norādot uz sugai raksturīgām balss pazīmēm (piemēram, frāžu atkārtošanās dziedātājstrazda dziesmā). Es pats, uzsākot savas ornitologa gaitas, izgāju divus putnu noteikšanas lekciju kursus Māra Strazda vadībā. Līdzīgu lekciju rīkošanu tradīciju turpinām arī mūsdienās, kad šo darbu veic Andris Dekants.

Kolēģi var palīdzēt ne tikai formālu lekciju ietvaros. Es, piemēram, savulaik, gandrīz galvu pret galdu dauzot, klausījos ezeru ķauķa un ceru ķauķa dziesmu ierakstus, nespējot saklausīt daudzveidīgo skaņu jūklī raksturīgas atšķirības, aiz kurām aizķerties. Kad Edmunds Račinskis norādīja, ka ezeru ķauķis dzied kārtīgi, vienā ritmā, bet ceru ķauķim raksturīgi skaņu "cilpu" iespraudumi ārpus ritma, atšķirība pēkšņi kļuva acīmredzama (vai "ausīmdzirdama"?)

Rakstot šo, sapratu, ka jāpieraksta atgādinājums arī pašam sev un citiem putnu balsis zinošiem kolēģiem - kad kāds mums lūdz atpazīt kādu putna balsi, mēs varētu atcerēties pateikt ne tikai to, kas tas par putnu, bet arī to, pēc kā to var noteikt.

Arī telefons var līdzēt

Pasaulē, kur visas problēmas risinām caur viedtālruni, mans iepriekšējais raksts par balsu atpazīšanas lietotņu bezjēdzību tiešām varēja radīt zināmu diskomfortu. Varu mazliet nomierināt - zināmā mērā telefons tomēr var palīdzēt, turklāt ne vienā vien veidā.

Kad es sāku apgūt putnu balsis, man, dzirdot dabā nepazīstamu balsi, neatlika nekas cits kā mēģināt to pierakstīt vai uzzīmēt. Drīz vien pārliecinājos par šādas pieejas bezjēdzību - vēlāk, uz pierakstu skatoties, vairs tāpat nespēju atcerēties, kā putna balss īsti izklausījās. Tagad ar telefona palīdzību putnu balsis var nevis pierakstīt, bet ierakstīt, un tad šo ierakstu var salīdzināt ar internetā atrodamajiem ierakstiem vai pārsūtīt kādam labākam balsu zinātājam.

Citu paņēmienu, kā putnu balsu apguvē var palīdzēt telefons, man ieteica Ieva Mārdega, bet pats vēl neesmu izmēģinājis. Ja ir kāda konkrēta putna balss, ko vēlaties iemācīties, uzlieciet to par sava telefona zvana signālu. Dzirdot to ikdienā, liela iespēja, ka balss nosēdīsies smadzenēs.

Apgūsti vairāk nekā balsis

Ļoti noderīgi putnu balsu apguvē būs ne tikai mācīties atšķirt skaņas, bet izzināt par putniem vairāk. Labs pirmais filtrs, lai atpazītu dabā dzirdamo putnu, ir - kas vispār šajā laikā un šajā vietā varētu dziedāt.

Tā runā, ka bikšainā apoga balss esot līdzīga pupuķa dziesmai, taču skaidrs, ka dienā pierīgas mazdārziņos dziedātājs drīzāk būs pupuķis, bet naktī vecā priežu mežā - bikšainais apogs. Dziedāšanas vietu un laiku gan noteikti nevajadzētu izmantot kā vienīgo pazīmi balsu atšķiršanā, jo putni var dziedāt arī tiem visnotaļ netipiskā vietā vai laikā.

Nebeidz mācīties

Putnu balsis nav kā reizrēķins, ko vienreiz iemācies un tad zini. Tās drīzāk ir kā valodas. Kā zināms, ja to nelieto, pat savu dzimto valodu var aizmirst. Protams, maz ticams, ka kāds varētu aizmirst, ka dzeguze saka "ku-kū", taču lielākoties putnu dziesmas nav tik vienkāršas, tāpēc ir vērts laiku pa laikam  zināšanas atsvaidzināt, gan ejot dabā, gan klausoties ierakstus.

Vistipiskākais piemērs manā personīgajā pieredzē ir trīspirkstu dzenis. Šajā gadījumā gan runa ir par skaņu (bungošanu), bet ne balsi. Savulaik, kad darbojos Slīteres nacionālajā parkā, kur trīspirkstu dzeņu ir relatīvi daudz, varēju nekļūdīgi atpazīt tā bungošanu, bet kopš tā laika ar šo sugu bijis tik maz darīšanas, ka vairs neriskētu to noteikt pēc bungošanas vien.

Neiedomājies, ka kādreiz zināsi visu

Reizēm man jautā: "Cik daudz putnu sugu jūs pazīstat pēc balsīm?" Es uz šo jautājumu atbildēt nevaru. Ir, protams, ne mazums sugu, par kurām esmu pilnīgi drošs, ka tās nepazīstu, bet nav nemaz tik vienkārši par kādu sugu pateikt, ka to 100% pazīstu. Vienas sugas (pat viena putna) skaņu repertuārs var būt ļoti plašs (cik plašs, atkarīgs no sugas, putna pieredzes utt.) un tas ietver ne tikai ļoti raksturīgās dziesmas, bet arī virkni dažādu saucienu, kas mēdz būt arī "starpsudziski". Un tad vēl dažādi dzirdamības apstākļi. Un tad vēl putni mēdz atdarināt cits citu. Īsāk sakot, jūs varat iemācīties daudz, bet nekad nebūs tā, ka varēsiet atliekt muguru, izstaipīt ausis un teikt: "Padarīts!"

Citi ieteikumi?

Šeit esmu aprakstījis savu pieredzi un dažu kolēģu ieteikumus, bet nekādā ziņā nepretendēju uz to, ka šeit rakstītais ir vienīgās pareizās atbildes. Katram var būt savs ceļš putnu balsu apguvē. Ja tev ir kādas šeit neminētas putnu balsu mācīšanās metodes, ar kurām labprāt padalītos, droši ieraksti zemāk komentāros! Paldies!