trešdiena, 2020. gada 27. maijs

Pirms zaļajām vārnām

Lai par mani slikti runā!
Nē, es neesmu riebīgs tips...

Nē, nē, "Pienvedēja piedzīvojumu" dziesma "Cilvēks ar trepēm" nav līdzeklis, lai uzmundrinātu sevi pēc kārtējām diskusijām par meža apsaimniekošanu! Šī dziesma man galvā skan tās dažas dienas gadā, kad no LOB valdes priekšsēdētāja kļūstu tieši par to - cilvēku ar trepēm. Tas notiek tajās reizēs, kad dodos kolēģei Ievai Mārdegai palīgā pārbaudīt zaļo vārnu būrus.

Šoreiz Ieva aicina palīgā neparasti agri - jau 25. maijā. Zaļās vārnas vēl īsti nevarētu būt sākušas ligzdošanu, taču, tā kā pupuķiem, kas arī mēdz ligzdot zaļo vārnu būros, gan sezona jau sākusies, labprāt piekrītu doties Ievai līdzi. Turklāt šoreiz būru pārbaude notiks Ādažu poligonā, un tas nozīmē, ka varēsim pārbaudīt arī pupuķu būrus, kas mums gadīsies pa ceļam.

Varētu domāt, ka mans darbs, kas aprobežojas ar kāpņu pārnēsāšanu, piesliešanu pie būra un nostiprināšanu uz mašīnas, lai drīz atkal ņemtu nost, nav īpaši aizraujošs. Nu... nav jau arī, taču šis brauciens izvēršas patiesi interesants.

Gaigalas mazuļi. Foto: Ieva Mārdega
Pirmais pārsteigums - gaigalas ligzda ar mazuļiem vienā no būriem, kas uzlikti stabos. Stabu būri ir drošāki pret plēsējiem, tāpēc tiem taisītas lielākas skrejas, un gaigala šo lielo skreju labprāt izmantojusi. Pagaidām vēl mazuļi ligzdā, taču drīz tie leks ārā no būra un dosies... Jā, stāvot pie staba Ādažu poligona smiltājā-virsājā, nevaru saprast, kur tad tie dosies. Varbūt uz kādu no netālajiem ezeriem? Varbūt uz kādu slapjāku vietu tepat poligonā?

Būrus lielākoties pārbauda tikai Ieva, es esmu tikai cilvēks ar trepēm. Taču reizēm arī man rodas nezinātniska interese ielūkoties būrī. Tā gadās arī šoreiz, kad Ieva, ieskatoties kādā no būriem, ziņo, ka tajā ir divi lieli meža baloža mazuļi. Te vietā atgādināt, ka ornitologi par meža balodi nosaukuši nevis visbiežāk mežos sastopamo balodi (ko oficiāli sauc par lauku balodi), bet daudz retāku putnu, kas priekšroku dod tieši priežu mežiem. Ieva apgalvo, ka jauni meža baloža mazuļi izskatoties kā neglīti dzeltenīgi kazlēni, taču šie ir jau paaugušies un izskatās tieši tik pelēki skaisti kā meža baložiem jāizskatās. Bet nu smird gan kā velni!

Meža baloža mazuļi. Foto: Ieva Mārdega
Par šo meža baloža ligzdu ir īpašs prieks vairāku iemeslu dēļ. Ieva priecājas par to, ka šeit meža balodis tik ātri apguvis ligzdošanu būros (Garkalnes mežos esot pagājuši vismaz pieci gadi). Savukārt man prieks apzināties, ka šo mežu esam paglābuši no nociršanas. Vēl tagad uz dažiem kokiem redzamas oranžās joslas, kas norāda uz izcirtumā atstājamiem ekoloģiskajiem kokiem. Šī meža baloža ligzda kalpo kā labs atgādinājums, kāpēc vispār esmu pievērsies putniem. Pirmkārt, tas ir vienkārši jauki (to man atgādina abi pelēkie mazuļi). Otrkārt, nereti šim jaukumam nepieciešama īpaša aizsardzība (un to man atgādina uz kokiem bālējošās svītras).

Pupuķu mātīte. Foto: Ieva Mārdega
Netālu no būra ar meža baložiem kādā no zaļo vārnu būriem apmeties arī pupuķis. Šogad tāds jocīgs gads, kad priekam par apdzīvotu pupuķa ligzdu ir arī zināma vilšanās piegarša. It īpaši šajā gadījumā. Pērn desmit pupuķus aprīkojām ar ģeolokatoriem, un, ja šogad izdotos atgūt tajos saglabāto informāciju, varētu uzzināt, kur šie pupuķi pavadījuši ziemu un pa kādiem ceļiem lidojuši. Šajā būrī dzīvojošā pupuķu mātīte, kā var redzēt pēc gredzeniem, ir viens no šiem putniem. Bet ģeolokatora uz muguras tai vairs nav. Acīmredzot nebūsim pietiekami prasmīgi to uzlikuši.

Zaļās vārnas klātbūtni nevienā no būriem vēl nemana, lai gan vienā vietā dzirdam tās krekšķināšanu. "Vēl jau laikam zaļās vārnas nav masveidā atgriezušās," pēc būru pārbaudes bilst Ieva. Uzreiz gan attopamies un skumji nosmejam, ka zaļo vārnu gadījumā "masveidā" ir "pārējās piecas".

Medņa dzīvotne Ādažu poligonā. Foto: Viesturs Ķerus
Ar būru pārbaudi gan vēl šīsdienas piedzīvojumi nebeidzas. Kāds karavīrs Ievai atsūtījis ziņu par poligona austrumu daļā atrastu vistveidīgā putna ligzdu. Esot liels putns, bet ej nu tu zini, kas cilvēkam, kam ar putniem nav darīšana ikdienā, ir liels putns. Pieļaujot, ka ligzda pieder mežirbei, bet cerot, ka varbūt mednim, dodamies uz karavīra visnotaļ precīzi norādīto vietu. Skatoties uz mežu, gribas teikt - drīzāk mednis nekā mežirbe: priežu mežs ar mellenājiem bagātu zemsedzi, bet ļoti trūcīgu pamežu.

Vistveidīgie putni, rēķinoties ar savu maskējošo apspalvojumu, mēdz sēdēt ligzdā līdz pēdējam, un arī šajā gadījumā putns izlec no ligzdas mums pie pašām kājām. Tiešām liels putns! Tiešām mednis! Novēlot mednim sekmīgu ligzdošanu, ātri dodamies prom.

Interesanti, ka mednis, kas vispār ir tramīgs putns, izvēlējies apmesties Ādažu poligona mežos. Turklāt šeit ir ne viens vien medņu riests. Acīmredzot piemērotās dzīvotnes atsver militāro mācību radīto traucējumu. Viens no būtiskiem faktoriem, kas veido medņu dzīvotni, ir uguns. Gan šeit, gan citur var redzēt, ka medņi labi jūtas mežos, kur reiz izdegusi zemsedze. Arī pirms diviem gadiem Rampas purvā notikušais ugunsgrēks nācis medņiem par labu, un, iespējams, tieši tāpēc to ligzdošanas apgabals aizsniedzies līdz karavīra atrastajai ligzdai, kas ir visai tālu no līdz šim zināmajiem Ādažu poligona medņu riestiem.

Arī šādā vietā var ligzdot pupuķis.
Foto: Ieva Mārdega
Darbus beidzot, atgriežamies šautuvē, kur glabājas gan neizmantoti putnu būri, gan manis šodien iznēsātās kāpnes, gan citas mantas. Blakus konteineram, kurā šīs mantas glabājas, ievēroju zemē pie koka atstutētu zaļās vārnas būri. "Ar šiem uzmanies!" norādu Ievai un izstāstu gadījumu, kā pupuķis kādā dārzā izvēlējās ligzdot būrī, kas vēl nebija uzlikts kokā, bet stāvēja zemē pie šķūnīša. Ieva paver būrīša jumtu: "Tur ir pupuķis!" Ņemot vērā nupat stāstīto, paiet kāds brīdis, kamēr apjēdzu, ka viņa nejoko. Tiešām - būrī sēž pupuķu mātīte un perē olas, tā atgādinot, ka pupuķiem patīk ierīkot ligzdu tuvu zemei, un arī to, ka nevajag atstāt būrīšus, kur pagadās. Iespēja, ka šādā vietā ligzdošana varētu beigties sekmīgi, ir samērā neliela, taču cerēt varam.

Mūsu būru pārbaudes brauciens ir noslēdzies. Un es pat neesmu jums izstāstījis visu. Gan lielās zīlītes, gan mājas strazdi, gan erickiņi un mušķērāji - daudz ir to putnu, ko var sastapt, pārbaudot zaļo vārnu būrus, pirms masveidā ieradušies tiem iecerētie īstie saimnieki.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana