Medniekam putni ir jāpazīst!

Tā vien šķiet, ka lielākoties mani raksti par medību tēmu pēdējā laikā top kā reakcija uz žurnālā "Medības" rakstīto. Arī šī reize nebūs izņēmums, jo, lūk, ko varam lasīt svaigākajā žurnāla numurā rakstā par medību eksāmena jautājumiem:

"Daudzos eksāmena jautājumos dzīvnieki, putni, to pēdas jāatpazīst pēc attēliem. Diemžēl šie attēli tiek glabāti teju kā militārus noslēpumus saturošas kartes. Arī šie attēli noslepenoti, lai jaunais mednieks neiezubrītu pareizās atbildes. Būtu labi, ja tiktu publicēts to dzīvnieku, īpaši putnu, saraksts, kuru attēli jautājumos var parādīties. Pretējā gadījumā jaunajam medniekam nepieciešama vismaz akadēmiska ornitologa izglītība. 

Pat speciālistam būtu grūti atšķirt līdzīgas pīļu sugas, īpaši, ja attēli nav pietiekami kvalitatīvi uzņemti un tajos nav labi atšķiramas sugas īpatnības. Piemēram, cekulpīlei, kas fotografēta lietus laikā, cekuls nebūs redzams, gaigalai, ja putns jaunāks, baltā riņķīša uz vaiga nebūs. Tāpat grūti atšķirt spārnu nianses."

Sākšu ar labu ziņu jaunajiem medniekiem - saraksts ar sugām, kuru attēli var parādīties medību eksāmena jautājumos, ir publicēts. Lūk, kur to var atrast: https://likumi.lv/doc.php?id=267976

Jāatzīst, ir ļoti neparasti šādu rakstu atrast žurnālā, kura galvenā redaktore pavisam nesen dedzīgi apgalvoja, ka mednieki spēšot atšķirt mērkaziņu no ķikuta. Tagad izrādās, ka bez ornitologa izglītības vai vismaz iepriekš pateiktām pareizajām atbildēm pat pīļu atšķiršana sagādā problēmas.

Protams, medniekam (vienalga, jaunajam vai vecajam) ir jāvar atšķirt pīles, pirms ņem bisi un brauc ezerā. Vēl vairāk - mednieku spējām pīļu pazīšanā vajadzētu būt vismaz tikpat labām, ja ne labākām kā akadēmiski izglītotam ornitologam. Ja ornitologs neatpazīst kādu pīli, no tā neviens nenomirst, ko nevarētu teikt par mednieku kļūdām. Turklāt medniekam pīli jāpaspēj atpazīt ātri un nereti sliktos apstākļos. Pīlei, kas vakarā izceļas no niedrēm un aizlido, arī nebūs ne cekuls, ne baltais riņķītis redzams.

Principā varētu piekrist kādreiz Jāņa Vīksnes teiktajam, ka galvenais medniekam ir atšķirt medījamu sugu no nemedījamas. Taču, kā zināms, divas pīļu sugas, kopš Jānis to teica, no medījamo sugu saraksta ir svītrotas. Arī nākotnē, turpinoties dabas daudzveidības sarukumam, arvien vairāk medījamu sugu var kļūt par nemedījamām un pieeja "pīle - drīkst medīt, kaut kas cits - nedrīkst" praksē noderēs arvien mazāk.

Lai atšķirtu sugas, ir jāmācās. Un ne jau tikai, iegaumējot noteiktas bildītes pirms eksāmena. Iespējas mācīties ir visplašākās - gan īpaši medniekiem domāti kursi, gan LOB rīkotās lekcijas un semināri. Tomēr vislabāk mācīties, ejot dabā un skatoties uz putniem. Varbūt topošajam medniekam būtu vērts kādus piecus gadus padzīvot kā vienkāršam putnu vērotājam un tikai tad ķerties pie ieroča?

Piedāvāju iespēju mazliet izglītoties arī tagad. Aicinu mana bloga lasītājus medniekus atpazīt attēlā redzamo putnu. Papildjautājums: Kāpēc esmu izvēlējies uzdevumam tieši šo sugu?

Foto: Jānis Ķuze