Par grāmatu "Dabas aizsardzība"

Šogad Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds izdevis grāmatu "Dabas aizsardzība" Oļģerta Nikodemus un Gunta Brūmeļa redakcijā (viņi arī autori lielākajai daļai grāmatas nodaļu). Šis gan ir otrais izdevums, bet pirmo kaut kā esmu palaidis garām. Ņemot vērā to, ka dabas aizsardzība ir mans darbības lauks, iegādājos grāmatu, lai uzzinātu, vai tajā kaut ko sev noderīgu atradīs arī dabas aizsardzības organizācijas vadītājs. Lasot mēģināju saprast arī, kā tā varētu izskatīties cilvēkam, kas tikai tagad vēlas uzzināt, kas tā dabas aizsardzība tāda ir, un šis būs mans vērtējums no abiem skatu punktiem.

Grāmatas autori izstaigā visu ceļu, sākot no dabas aizsardzības teorētiskajiem pamatiem, caur dabas aizsardzības likumiem un praksei līdz ekosistēmu pakalpojumu izteikšanai naudā. Lai gan daudz no grāmatas satura attiecas uz dabas aizsardzību kopumā, galvenais uzsvars, protams, ir uz Latviju.

Dabas aizsardzībai bieži ir negatīva - cīņas, aizliegumu un zaudējumu - piegarša, tāpēc pirmkārt autoriem gribu izteikt atzinību par nodaļu "Latvijas dabas daudzveidība un to noteicošie faktori", jo tajā galvenais uzsvars likts uz pozitīvo - to, kas mums ir. Galvenais vēstījums, kas vijas cauri šim Latvijas dabas aprakstu koncentrātam, ir nevis dabas aizsardzības praksē ierastais "Ir slikti", bet "Mums ir, ko sargāt!" Tikai pēc tam autori pievēršas tam, kas Latvijas dabas daudzveidību apdraud, un kādi zinātniskie, politiskie, likumiskie un praktiskie instrumenti mums pieejami tās aizsardzībai,

Protams, neviena grāmata nevar iztikt bez trūkumiem. Pirmajam "trūkumam" (tieši tā - pēdiņās, jo normālam lasītājam tas netraucē) uzdūros jau sākumā, atšķirot nodaļu "Nevalstiskās organizācijas" un konstatējot, ka starp četrām autoruprāt aktīvākajām dabas aizsardzības organizācijām Latvijā nav atrodama Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Izaicinu bloga lasītājus uzminēt, kuras varētu būt šīs četras aktīvākās dabas aizsardzības organizācijas Latvijā!

Tajā pašā laikā grāmatā bieži izmantota LOB publicētā informācija žurnālā "Putni dabā" un citur (galvenokārt par putnu skaita pārmaiņām, tā kā Ligzdojošo putnu uzskaišu dalībnieki atkal var pasist sev pa plecu). Mūsdienās "Putni dabā" nav gluži zinātnisks izdevums, tāpēc autori centušies to citēt pēc iespējas mazāk, tā diemžēl pieļaujot arī ārkārtīgi studentisku kļūdu. Aprakstot klimata pārmaiņu prognozēto ietekmi uz putnu izplatību, autori acīmredzot izmantojuši manu rakstu "Kur mēs šovasar ziemosim?" žurnālā "Putni dabā", bet atsaukušies nevis uz šo rakstu, bet grāmatu "The EBCC Atlas of European Breeding Birds" Hagemeijera un Blēra redakcijā. "Atsaucies tikai uz to, ko esi lasījis!" vēsta darbu standarts, kas jāievēro studentiem. Ja autori būtu lasījuši minēto grāmatu, viņi būtu pamanījuši, ka tajā nav ne informācijas par klimata pārmaiņu ietekmi, ne melnā mušķērāja izplatības kartes, uz kuras it kā balstīts 4.6. attēls grāmatā "Dabas aizsardzība".

Iepriekš minētais ir nieks, kas man lika pasmaidīt, bet nemazina grāmatas vērtību normālam lasītājam. Manis iztēlotajam "parastajam cilvēkam" grūtības varētu rasties citur, piemēram, ar definīcijām. Dažas no definīcijām šķita liekas, piemēram, "balasta ūdeņi" vai "mitrāji" (ko vajag definēt, bet grāmatā tas darīts divreiz, turklāt atšķirīgi), citas - nesaprotamas, dažas - ne īsti pareizas (piemēram, "invazīvā suga"). Daži jēdzieni skaidroti nevis tur, kur pieminēti pirmoreiz, bet tālāk tekstā. Turklāt vietām skaidroti vienkārši jēdzieni, bet retāk dzirdēti, piemēram, "gildas" un "sufozijas procesi" palikuši bez skaidrojuma.

Domāju, ka lasītājam bez priekšzināšanām ekonomikā nebūs pa zobam nodaļa "Dabas daudzveidība kā vides resurss", kurā mēģināts skaidrot pieejas ekosistēmu pakalpojumu novērtējumam. Diskonta likme, konstruētās tirgus cenas un hipotētiskā tirgus izveide salauza pat mani, kam it kā šo to vajadzētu saprast. Ekosistēmu pakalpojumi ir ļoti svarīgs jautājums, kas, kā jau autori pareizi norāda, maz Latvijā tiek aplūkots, tāpēc noteikti būtu pelnījis saprotamāku un vieglāk lasāmu skaidrojumu.

Jā, grāmatā ir zināma putra ar definīcijām un neskaidrības ar izmantotajiem avotiem (ne tikai iepriekš minētā problēma), valoda vietām ir pārāk smagnēja un drukas kļūdu ir mazliet vairāk  nekā gribētos, bet nepārprotiet mani - "Dabas aizsardzība" noteikti ir pirkšanas un izlasīšanas vērta. Nekur citur jūs neatradīsiet šādu apkopojumu par dabas aizsardzību Latvijā no A līdz Z. Šī grāmata ir ne tikai vērība pati par sevi, bet arī vārti, pa kuriem atrast ceļu uz citiem avotiem, kuros iegūt padziļinātu informāciju, par apskatītajiem jautājumiem.

Ievadā grāmatas autori raksta, ka cer, ka "šī grāmata sniegs pamatzināšanas dabas aizsardzībā gan bioloģijas, vides zinātnes, ģeogrāfijas un daudzu citu zinātņu nozaru studentiem, gan arī pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekiem, vispārizglītojošo skolu skolotājiem, koledžu audzēkņiem un pasniedzējiem, kā arī interesentiem". Domāju, ka autoru cerībām ir pamats, un uzskaitījumam droši var pievienot arī dabas aizsardzības organizāciju vadītājus.