trešdiena, 2013. gada 2. oktobris

Nāc ar mani rudenī

Laima Vaikule reiz dziedāja, ka viņai rudenī esot jābūt vienai. Ar putniem gluži tā nav - ligzdošanas sezona ir beigusies, putni vairs nav "piesieti" ligzdai, un teritoriju robežas zaudē nozīmi. Pat putni, kas visu vasaru cītīgi ar dziesmām un, ja vajag, fizisku spēku aizsargājuši savu teritoriju, nu pulcējas baros. Ir sākusies rudens migrācija!

Būt barā ir izdevīgi. Pavērojiet zosis uz lauka - daļa barojas, galvas noliekušas, bet kāda, galvu izslējusi, skatās apkārt un vēro vai netuvojas briesmas. Jo lielāks bars, jo grūtāk tam pielavīties nepamanītam. Tādos baros var būt vairāku sugu zosis vienkopus. Latvijā lielākos barus veido sējas un baltpieres zosis, bet ar tām kopā var būt arī citas sugas.

Mājas strazdu bari - simtiem putnu pārsteidzoši saskaņoti met lokus debesīs. Tā reizēm multfilmās zīmē bišu vai citu uzbrūkošu kukaiņu mākoņus, kas lidojumā maina formu. Vai kā zivju bars jūrā - mazās zivis ņirbinās saskaņotā straumē un plēsīgajām zivīm grūti šajā barā izraudzīt un noķert upuri. Līdzīgas grūtības vanagam sagādā tāds viļņojošs strazdu bars.

Ja tu būtu zīdaste, kas dodas cauri Latvijai no ligzdošanas vietām taigā un ziemošanas vietām Rietumeiropā, dzirdot skanīgu "sirrr", tu droši vien saausītos - tur ir tavas sugasmāsas. Tad tur droši vien jābūt arī barībai - pīlādžiem vai kādiem citiem augļiem. Ja vairāk sirrrinātāju, jādomā, ka arī barības vairāk. Bars palīdz ne tikai netikt apēstam, bet arī paēst pašam.

Attēla kvalitāte gan ir kā sniega cilvēka fotogrāfijai, bet šeit iemūžināta
vienīgā reize, kad esmu novērojis dzērves (četri lielākie putni
 kāša priekšgalā labajā pusē) lidojam vienā kāsī ar zosīm
Dzērves un zosis dodas migrācijas pārlidojumos labi organizētos baros. Putni izkārtojušies kāšos šķeļ gaisu kā lidmašīnas. Barā ir spēks - pirmajam putnam lidojums ir grūtāks, bet pārējiem ir vieglāk nekā būtu lidot pa vienam. Lai kāša priekšgalā lidojošais putns varētu atpūsties, ierinda laiku pa laikam mainās.

Ne vienmēr bari ir organizēti. Reizēm tos izveido apstākļi. Protams, ūdensputni arī migrācijas laikā barību meklē ūdenī, tāpēc piemērotu ūdeņu saliņas mežu un lauku tuksnešu (no putnu viedokļa) vidū rudens laikā kļūst par blīvi apdzīvotām pieturām. Ģeogrāfisku apstākļu dēļ lielas putnu koncentrācijas veidojas arī, piemēram, Latvijas jūras piekrastē, kur pie pašas Lietuvas robežas Papē putnus ar atplestiem tīkliem sagaida gredzenotāji. Vēl iespaidīgākus putnu barus rudens migrācijas laikā var vērot Gibraltārā vai Izraēlā. Tur koncentrējas putni, kuri migrē, planējot uz siltajām augšupejošajām gaisa strāvām (piemēram, stārķi un dienas plēsīgie putni), jo Vidusjūru šķērsot pa īsāko ceļu tiem ir grūti.

Daļa cilvēku arī rudenī pulcējas baros, citi putnu rudens migrāciju vēro pa vienam. Var braukt uz Gibraltāru vai Papi, bet var arī vienkārši iziet pagalmā un paskatīties debesīs vai ieklausīties naktī. Gājputnu sasaukšanās, zosu kāši cits aiz cita, žubīšu bariņi laukos un strazdu apsēsti elektrības vadi - putnu rudens migrācija ir viena no iespaidīgākajām dabas parādībām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru